Vai kriptovalūta ir haram?

Jautājums par to, vai kriptovalūta ir harām (aizliegta saskaņā ar islāma likumu), nav viennozīmīga atbilde, jo tas lielā mērā atkarīgs no konkrētās kriptovalūtas rakstura un lietojuma. Parasti kriptovalūtas, kurās nav procentu (riba), azartspēļu (maisir) un nenoteiktības (gharar), tiek uzskatītas par pieļaujamām (halal) daudzām islāma zinātnieku grupām. Tomēr galīgā noteikšana var atšķirties atkarībā no dažādu reliģisko autoritāšu izpratnes par šariata likumu.

Jautājuma nozīmīgums islāma investoriem un lietotājiem

Izpratne par to, vai kriptovalūtas ir halal vai harām, ir ļoti svarīga musulmaņu investoriem, tirgotājiem un parastajiem lietotājiem, kuri vēlas ievērot islāma principus savās finanšu darbībās. Globālā musulmaņu populācija, kas saskaņā ar 2025. gada datiem veido aptuveni 24% no pasaules iedzīvotāju skaita, izrāda arvien lielāku interesi piedalīties digitālajā ekonomikā, vienlaikus ievērojot savas ētiskās un reliģiskās vērtības. Šī demogrāfiskā maiņa uzsver nepieciešamību saskaņot finanšu prakses ar islāma jurisprudenci, lai nodrošinātu, ka viņu investīcijas un ekonomiskās aktivitātes ir reliģiski pieļaujamas.

Reālas pasaules piemēri un 2025. gada ieskati

Vairākas kriptovalūtas ir izstrādātas ar konkrētu mērķi atbilst islāma likumam. Piemēram, OneGram, kas tika launchēts 2017. gadā, ir nodrošināta vismaz ar vienu gramu fiziskā zelta uz tokenu, kas nodrošina stabilu, nespēlējošu aktīvu, kas atbilst islāma aizliegumam pret gharar (nenoteiktība, risks un spekulācija).

Turklāt 2025. gadā islāma monēta, ko daudzi musulmaņu zinātnieki uzskata par halal, ir arvien plašāk tiek izmantota islāma finanšu institūcijās. Tās arhitektūra nodrošina, ka darījumi tiek veikti ētiskā ietvarā, izvairoties no harām aktivitātēm, piemēram, azartspēlēm un procentu izsniegšanas. Šī kriptovalūta ir guvusi ievērojamu izmantošanas līmeni Tuvajos Austrumos un Dienvidaustrumu Āzijā, reģionos ar ievērojamām musulmaņu populācijām, kas meklē šariata jurisdikcijai atbilstošus finanšu produktus.

Turklāt blokķēdes tehnoloģijas attīstība ir nodrošinājusi caurspīdīgākus un drošākus finanšu darījumus, kas labi atbilst islāma principam samazināt gharar. Blokķēdes inherentās īpašības, piemēram, decentralizācija, ierakstu glabāšana un drošība, piedāvā praktisku pielietojumu, kas mazinājis daudzas no nenoteiktībām un riskiem, kas saistīti ar tradicionālajām finanšu sistēmām.

Dati un statistika

Saskaņā ar 2025. gada ziņojumu no Islāma finanšu resursu padomes, aptuveni 10% no globālajiem islāma finanšu aktīviem tiek turēti digitālā veidā, tostarp kriptovalūtās, kas atbilst šariata likumam. Ziņojums arī norāda uz 15% gada pieaugumu halal sertificētu digitālo aktīvu pieņemšanā kopš 2023. gada, atspoguļojot šo finanšu rīku pieaugumu un pieņemšanu musulmaņu kopienā.

Papildus, 2025. gadā globālā islāma finanšu žurnālā veiktā aptauja atklāja, ka 73% musulmaņu investoru, visticamāk, ieguldīs kriptovalūtā, ja tā ir sertificēta kā halal uzticamu islāma zinātnieku. Šī statistika uzsver reliģiskās atbilstības nozīmīgu ietekmi uz investīciju lēmumiem musulmaņu pasaulē.

Secinājums un galvenie secinājumi

Jautājums par to, vai kripto ir harām, ir sarežģīts un atkarīgs no konkrēto kriptovalūtu īpašībām un lietojuma. Lai kriptovalūta tiktu uzskatīta par halal, tai jāizvairās no procentiem, azartspēlēm un pārmērīgas nenoteiktības. Šariata prasībām atbilstošu kriptovalūtu, piemēram, OneGram un islāma monēta attīstība, rāda solīgu virzienu islāma principu integrēšanai modernajās finanšu tehnoloģijās.

Musulmaņu investoriem un lietotājiem ir būtiski meklēt padomu no zinošiem islāma zinātniekiem, kuri var sniegt atziņas par konkrētu kriptovalūtu atbilstību šariata likumam. Kamēr digitālo finanšu ainava turpina attīstīties, islāma vērtību integrācija ar blokķēdes tehnoloģiju, visticamāk, spēlēs būtisku lomu globālās musulmaņu populācijas finanšu iekļaušanā.

Galu galā islāma finanšu principu integrācija ar kriptovalūtu piedāvā vērtīgu ceļu musulmaņiem visā pasaulē piedalīties globālajā digitālajā ekonomikā, vienlaikus ievērojot savas reliģiskās ētikas un vērtības.